---

Rīgas meičām nu skumjas kļūst sejas,
Latvju zēni kaŗot projām brauc.
Klusē dažs, bet citi tikai smejas
Šķiŗoties no meitenītes sauc:

Paliec sveiks, mans mazais draugs,
Mani tramvajs nesabrauks,
Mani sabrauks krievu tanki,
Tur tālu Volkomā, Volkomā.
Mani sabrauks krievu tanki,
Tur tālu Volkomā, Volkomā.

Kaut gan tālu no dzimtenes esam,
Un no mīļās meitenītes ar,
Tomēr sirdī domas vēsti nesam
Kur gan mana līgaviņa nāk.

Paliec sveiks mans mazais draugs,
Mūsu mīlas laiks bij' jauks.
Gaidi mani atkal mājās
Tad, kad ievas ziedos plauks, ja nenošaus.
Gaidi mani atkal mājās
Tad, kad ievas ziedos plauks, ja nenošaus.

Vai tā atceras mani un gaida,
Kad pār ielām mēness gaismu lej?
Jeb jau citam laimīgi tā smaida,
Citu skūpstus dzeŗ un jautri smej.

Paliec sveiks mans mazais draugs,
Mūsu mīlas laiks bij jauks.
Gaidi mani atkal mājās
Tad, kad ievas ziedos plauks, ja nenošaus.
Gaidi mani atkal mājās
Tad, kad ievas ziedos plauks, ja nenošaus.

Bet mēs traucam uz priekšu un traucam,
Mūsu naidnieks uzvarēts reiz būs.
Mūsu meičas neuzsmaidīs citam,
Gaidīs mājās pārnākam reiz mūs.

Paliec sveiks mans mazais draugs,
Mūsu mīlas laiks bij' jauks, tiešām jauks
Gaidi mani atkal mājās
Tad, kad ievas ziedos plauks, ja nenošaus.
Gaidi mani atkal mājās
Tad, kad ievas ziedos plauks, ja nenošaus.

---

Teksty umieszczone na naszej stronie są własnością wytwórni, wykonawców, osób mających do nich prawa.