kad zeme zem tavām kailajām pēdām degs asaras nespēs šīs liesmas dzēst strautu vietās vairs tecēs tik asins kas tecējusi reiz mūsu miesās
sniega vietā tad ar vairs tik putekļi zemi klās tad pagrabi pārtaps par debess jumu kas vēl būtu jāzaudē lai spētu padevīgi dzert no debesu padotās rokas
to vien kā dzīvas mīlas garšu sajust sev un atļaut lūkoties vēl bērna acīm lai citādi viss šķistu kas liekas beidzies lai strauta asins par asarām pārtop
un koku zari glāsta kailas miesas tas lēni atbrīvo no kritušiem putekļiem
caur aizmiegtām acīm dīgs zaļi zāles asni no debesīm straumēm gāžas lietus lāses sārta saule tavu garu silda un viss tad citāds pēkšņi šķitīsTeksty umieszczone na naszej stronie są własnością wytwórni, wykonawców, osób mających do nich prawa.
