Ceļa putekļi sejā triec, vēlās tie, lai dzīvi beidz, Svešinieku pieņemt liegts, kaut ar dzīvē būtu liekts. Pasaulē šajā viņš itin lieks, vēlās tā, lai nāvē mieg, Nejūtība apņēmusi nemirstībai lemto dvēsli. Ceļinieka – raganas cīniņš atstājis šeit tuksneša smilti, Pazudusi sirdij balss, nogalēts šai prātā naids. Nolemts viņš pasauli klīst, aizmirsis savu agrāko dzīvi, Pazudis Svešinieks pasaulei šai – par kauju prāts bij' cena.
Naida pilniem skatieniem muļķais pūlis uz viņu lūr, Nezin tie viņa ceļu. Kāda vella dēļ šis pūlis savās acīs baļķus neredz, Citos skabargas tie meklē? Svešinieka mēmo masku, kāpēc visi ienīst to, Ne tā kādam dara ļaunu, ne tā kādam sāpes nes!
Pat Svešiniekam bija vārds, tā skaņu vairs vējš vien zin, Mājās sieva gaidīj' viņu, mazs puisītis par tēvu sauca. Prātā kauju uzsākt nācās, gaisma, tumsa nervus kāva, Karā šajā zaudē viņš – uz mūžu pamet prāts! Pamet sievu, atstāj dēlu, dodas ceļā, nezinot mērķi, Tagad jaunu dzīvu meklē kaut zin, ka padoties grib. Mēneši, gadi rit bez mitas, Svešinieks viņš visur ir, Galu galā atmet roku, atrod torni ļaužu lenktu.
Naida pilniem skatieniem muļķais pūlis uz viņu lūr, Nezin tie viņa ceļu. Kāda vella dēļ šis pūlis savās acīs baļķus neredz, Citos skabargas tie meklē? Svešinieka mēmo masku, kāpēc visi ienīst to, Ne tā kādam dara ļaunu, ne tā kādam sāpes nes!
Pūlis redz – ķermenis krīt. Pieiet tuvāk – prātu redzēt. Atlauž dūri, izvelk vēsti, izlasa un smejot nomet. Cits šo lapu domīgs paceļ, izlasa un aiziet prom. Vai tad tiešām nepazini Svešinieka dārgo dēlu? Tas, reiz tēvu meklēt gājis, cerējis un Dievu lūdzis, Beidzot atradis to beigtu, salauztu un visiem svešu. Drīz tā galvā Saule ausīs, dēla galvā cīņa dārdēs, Atkal Ceļinieks tad celsies, Burvei galvu nocirst meklēs!Teksty umieszczone na naszej stronie są własnością wytwórni, wykonawców, osób mających do nich prawa.
