Ceļinieka pulki kaujas lauku min, Saules gaismā tās kalpi mirdz. Raganas vergi negrasās bēgt, Saules staru varu vēlās tie beigt. Vienaldzīgo nav un nebūs šai karā, Pat Dievam un Velnam cirvji vīd rokās. Pēdējais cīniņš noris šai prātā Par draudzību, mīlu, par naudas varu!
Liesmu karogi plīv, debesis plēš, Dzīvības daudzas tie nežēlo, dzēš! Saules kalpi zobenus ceļ, Velni vien krīt, saulstaru ķerti. Ragana kliedz, lāstus tā grūž, Indes melns duncis gaismību pļauj, Ceļinieks naidā pretī tai iet, Grasās tās rumpi pīšļos reiz triekt!
Ceļinieka pulki kaujas lauku min, Saules gaismā tās kalpi mirdz. Raganas vergi negrasās bēgt, Saules staru varu vēlās tie beigt. Vienaldzīgo nav un nebūs šai karā, Pat Dievam un Velnam cirvji vīd rokās. Pēdējais cīniņš noris šai prātā Par draudzību, mīlu, par naudas varu!
Nodevējs Saules nazi nu tver, Ceļinieka sirdī tūlīt to durs. Saules kalpi šo naidnieku ķer, Tā galvu no rumpja nost nikni rauj. Ragana naida vētrā nu kliedz, Prātam šim galu lāstos vien sauc, Redz tā Ceļinieku zobenu ceļam, Gatavu nāvīgu cirtienu veikt!
Ceļinieka pulki kaujas lauku min, Saules gaismā tās kalpi mirdz. Raganas vergi negrasās bēgt, Saules staru varu vēlās tie beigt. Vienaldzīgo nav un nebūs šai karā, Pat Dievam un Velnam cirvji vīd rokās. Pēdējais cīniņš noris šai prātā Par draudzību, mīlu, par naudas varu!
Ceļinieka zobens lejup jau krīt, Pat Nelabais un Dievs stinguši ir. Bet Ragana nauda malā nu mūk Un Ceļinieka krūtīs dunci jau dur. Tas nelabu sāpju kliedzienu grūž Un dūri Raganai ģīmī tad triec, Paceļ zobenu, nocērt tai galvu, Abi stāvi zemē nu brūk!
Mirklī vienā kaujas auka klust, Asins vētrā iestājas miers. Pār nāves lauku Saule jau aust, Raganas pulkus ellē tā rauj. Ceļinieks pēdējo elpu tad velk Un saka Saulei pēdējos vārdus: "Nerieti vairs, tavi kalpi dzīvi, Raganas varai pielikts ir punkts."Teksty umieszczone na naszej stronie są własnością wytwórni, wykonawców, osób mających do nich prawa.
