---

Atriebes balss – tā mani līdzi sauc,
Nedos tā man vairs naktī miera.
Atriebes balss – tā manu zobenu sauc,
Nedos tas vairs galvām plecos stāvēt.

Miesnieka cirvji sienas klāj,
Pats miesnieks gaļas blāķus cērt.
Aiz loga spoža Saule spīd,
Tās gaismu aizklāj melnums ļauns.

Miesnieka dēls tēva roku rauj,
Baiļu asaras tas raud:
„Tēt, ejam mēs labāk prom,
Saules gaismas šeit vairs nav!”

Atriebes balss – tā mani līdzi sauc,
Nedos tā man vairs naktī miera.
Atriebes balss – tā manu zobenu sauc,
Nedos tas vairs galvām plecos stāvēt.

Tēva skatiens tumsā slīkst,
Pār rokām varu zaudē prāts,
Naida liesmās sadeg sirds,
Dvēselei vairs vietas nav.

Uz sienas cirvja ēna vīd,
Tai virsū asins šaltis līst –
Cirvis, triecies bērna krūtīs,
Baisās asins slāpes remdē.

Atriebes balss – tā mani līdzi sauc,
Nedos tā man vairs naktī miera.
Atriebes balss – tā manu zobenu sauc,
Nedos tas vairs galvām plecos stāvēt.

Eņģelis norauj spārnus,
Naidā viņš skaļi kliedz,
Miesnieka melnās acis
Pretī tam zvēro.
Tā balsī dēmoni smej,
Asins garšas skurbuši.
Eņģelis paķer cirvi,
Atvēzējas nikni un
CĒRT!

Sarkana lāma plešas pa grīdu,
Griesti un sienas asinis raud.
Tēva līķis pārkritis pār dēlu,
Eņģelis izlaiž cirvi no rokām.
Tam blakus nostājas Dievs
Un piedāvā tam darījumu slēgt.
Eņģelis iespļauj sev plaukstā,
Paspiež roku un saka viņš Dievam:
„LĪKOP!!”

Atriebes balss – tā mani līdzi sauc,
Nedos tā man vairs naktī miera.
Atriebes balss – tā manu zobenu sauc,
Nedos tas vairs galvām plecos stāvēt.

---

Teksty umieszczone na naszej stronie są własnością wytwórni, wykonawców, osób mających do nich prawa.