Ik diena kādreiz apstājās,
Vien atspulgs ilgi kvēl,
It visi vārdi aizmirstās,
Ko nepateicu vēl.
Kā lapa vējā,
Es griežos dejā,
Man nevajag neko,
Un varbūt vēlāk,
Kad būs kā senāk,
Es smiešos neparko.
Bet tā nav,
Varbūt rīt,
Es spēšu tevi atkal ieraudzīt.
Bet tā nav,
Varbūt rīt,
Viss beidzies man nāksies tālāk iet vienai.
Tas stāsts kurš nekad nebeidzās,
Līdz paliek sevis žēl,
Sirds krūtīs pēkšņi sažņaudzās,
Ka dēļ tas viss ka dēļ.
Kā lapa vējā,
Es griežos dejā,
Man nevajag neko,
Un varbūt vēlāk,
Kad būs kā senāk,
Es smiešos neparko.
Bet tā nav,
Varbūt rīt,
Es spēšu tevi atkal ieraudzīt.
Bet tā nav,
Varbūt rīt,
Viss beidzies man nāksies tālāk iet vienai.
Ik diena kādreiz apstājās,
Vien atspulgs ilgi kvēl,
It visi vārdi aizmirstās,
Ko nepateicu vēl.
Bet tā nav,
Varbūt rīt,
Es spēšu tevi atkal ieraudzīt.
Bet tā nav,
Varbūt rīt,
Viss beidzies man nāksies tālāk iet vienai
Teksty umieszczone na naszej stronie są własnością wytwórni, wykonawców, osób mających do nich prawa. |
|
