Viņa neaizbrauca prom, viņa nevēlējās palikt viena
Viņa vienmēr teica: Tu man esi vajadzīgs!
Viņa nevēlējās zaudēt mīlā, viņa ticēja, ka tā ir īsta,
Viņa skatījās manās acīs un teica, ka ticot man.
Un kad nakti nomainīja diena,
Un nekas nepalika vairs ko teikt.
Šonakt Tu mani paņēmi ar savu smaidu,
Tik brīnišķīgu, mežonīgu, brīvu, tik skaistu.
Kad sadevāmies rokās, viņa teica: Būšu tikai Tava!
Viegli pasmaidīja, viegli piekļāvās man klāt.
Tikai vienu skūpstu ļāva dot, sakot: Viss būs citā
naktī!
Viņa prom ejot pasmaidīja, un sapratu, ka kaut kas bija
nepareizs...
Teksty umieszczone na naszej stronie są własnością wytwórni, wykonawców, osób mających do nich prawa. | 